Lisapo ya bitúká ya Kongó-Kinsásá

Útá Wikipedia.


Letá ya nsɔ́mi ya Kongó[kokoma | kobɔngisa mosólo]

1888[kokoma | kobɔngisa mosólo]

11 districts:

1895[kokoma | kobɔngisa mosólo]

15 districts :

Kongó ya Bɛ́lɛjika[kokoma | kobɔngisa mosólo]

1914[kokoma | kobɔngisa mosólo]

Divisions administratives du Congo belge en 1914

22 districts
Le Gouvernement siégeait à Bóma (B), et deux vice-Gouvernement siégéaient à Stanleyville (S) et Élisabethville (E).

  • Aruwimi (Mbóka-mokonzi: Basoko) - O
  • Bangala (Mbóka-mokonzi: Lisala) - B
  • Kɔ́ngɔ ya Nsé (Mbóka-mokonzi: Bóma) - B
  • Bas-Uele (Mbóka-mokonzi: Buta) - O
  • Equateur (Mbóka-mokonzi: Coquilhatville) - B
  • Haut-Luapula (Mbóka-mokonzi: Kambove) - K
  • Haut-Uele (Mbóka-mokonzi: Bambili) - O
  • Ituri (Mbóka-mokonzi: sans) - O
  • Kasai (Mbóka-mokonzi: Luebo) - B
  • Kivu (Mbóka-mokonzi: sans) - O
  • Kwango (Mbóka-mokonzi: Bandundu) - B
  • Lac Leopold II (Mbóka-mokonzi: Inongo) - B
  • Lomami (Mbóka-mokonzi: Kabinda) - K
  • Lowa (Mbóka-mokonzi: sans) - O
  • Lulonga (Mbóka-mokonzi: Basankusu) - B
  • Lulua (Mbóka-mokonzi: Kafakumbu) - K
  • Maniema (Mbóka-mokonzi: sans) - O
  • Moyen-Congo (Mbóka-mokonzi: Lipopo) - B
  • Sankuru (Mbóka-mokonzi: Lusambo) - B
  • Stanleyville (Mbóka-mokonzi: Stanleyville) - O
  • Tanganika-Moero (Mbóka-mokonzi: Kongolo) - K
  • Ubangi (Mbóka-mokonzi: Libenge) - B

1924[kokoma | kobɔngisa mosólo]

4 provinces :

1935[kokoma | kobɔngisa mosólo]

Provinces de 1935 à 1963

6 provinces

  • Coquilhatville (Ekwatéli après 1947)
    • District du Congo-Ubangi - Lisala
    • District de l'Ekwatéli - Coquilhatville
    • District de Tshuapa - Boende
  • Élisabethville (Katanga après 1947)
    • District du Haut Katanga - Élisabethville
    • District du Lualaba - Jadotville
    • District du Haut Lomami - Kamina
    • District du Tanganika - Albertville
  • Costermansville (Kivu après 1947)
    • District du Kivu Nord - Goma
    • District du Kivu Sud - Bukavu
    • District du Maniéma - Kindu
  • Lipopo
    • District du Moyen-Congo - Lipopo
    • District du Kɔ́ngɔ ya Nsé - Bóma
    • District du Lac Léopold II - Inongo
    • District du Kwango - Kikwit
  • Lusambo (Kasaï après 1947)
    • District du Kasaï - Luebo
    • District du Sankuru - Lusambo
    • District de Kabinda - Kabinda
  • Stanleyville (Orientale après 1947)
    • District de Stanleyville - Stanleyville
    • District du Bas-Uele - Buta
    • District du Haut-Uele - Paulis
    • District de l'Ituri - Bunia

Kongó[kokoma | kobɔngisa mosólo]

1963[kokoma | kobɔngisa mosólo]

21 provinces (dites provincettes) et Lipopo

  • Kɔ́ngɔ ya Káti (Mbóka-mokonzi: Matadi)
  • Cuvette-Centrale (Mbóka-mokonzi: Coquilhatville, aujourd'hui Mbandaka)
  • Haut-Congo (Mbóka-mokonzi: Stanleyville, aujourd'hui Kisangani)
  • Katanga-Oriental (Mbóka-mokonzi: Élisabethville, aujourd'hui Lubumbashi)
  • Kibali-Ituri (Mbóka-mokonzi: Bunya)
  • Kivu-Central (Mbóka-mokonzi: Bukavu)
  • Kwango (Mbóka-mokonzi: Kenge)
  • Kwilu (Mbóka-mokonzi: Kikwit)
  • Lipopo (Mbóka-mokonzi: Lipopo, aujourd'hui Kinsásá)
  • Lomami (Mbóka-mokonzi: Kabinda)
  • Lualaba (Mbóka-mokonzi: Kolwezi)
  • Luluabourg (Mbóka-mokonzi: Luluabourg, aujourd'hui Kananga)
  • Mai-Ndombe (Mbóka-mokonzi: Inongo)
  • Maniema (Mbóka-mokonzi: Port-Empain, aujourd'hui Kindu)
  • Moyen-Congo (Mbóka-mokonzi: Lisala)
  • Nord-Katanga (Mbóka-mokonzi: Albertville, aujourd'hui Kalemie)
  • Kivu ya Nola (Mbóka-mokonzi: Luofu)
  • Sankuru (Mbóka-mokonzi: Lodja)
  • Sud-Kasai (Mbóka-mokonzi: Bakwanga)
  • Ubangi (Mbóka-mokonzi: Gemena)
  • Uele (Mbóka-mokonzi: Paulis, aujourd'hui Isiro)
  • Unité-Kasaïenne (Mbóka-mokonzi: Tshikapa)

1966[kokoma | kobɔngisa mosólo]

Provinces de 1966 à 1988

8 provinces et Kinsásá

  • Bandundu
  • Kɔ́ngɔ ya Káti
  • Ekwatéli
  • Orientale
  • Kasai-Occidental
  • Kasai-Oriental
  • Kinsásá
  • Kivu
  • Katanga

Zaire[kokoma | kobɔngisa mosólo]

1971[kokoma | kobɔngisa mosólo]

  • la province du Katanga devient le Shaba, la province du Kɔ́ngɔ ya Káti devient la province du Zaire ya Nsé et la Etúka ya Monyɛlɛ devient la province du Zaire ya Likólo

1988[kokoma | kobɔngisa mosólo]

Provinces de 1988 jusqu'à la 3e république
  • la province du Kivu est divisée en les provinces du Kivu ya Nola, du Kivu ya Sidi et du Maniema

Kongó[kokoma | kobɔngisa mosólo]

1997[kokoma | kobɔngisa mosólo]

  • la province du Shaba redevient le Katanga, la province du Bas-Zaïre devient la province du Kɔ́ngɔ ya Nsé et la province du Haut-Zaïre devient la province du Haut-Congo puis la Etúka ya Monyɛlɛ

Organisation actuelle[kokoma | kobɔngisa mosólo]

10 provinces et Kinsásá, district urbain jusqu'en 1975, avec le statut de province depuis.


Bɛndɛ́lɛ ya Kongó-Kinsásá Bitúká bya Kongó-Kinsásá Kongó-Kinsásá

Bandundu · Bas-Congo · Ekwatéli · Kasai-Occidental · Kasai-Oriental · Katanga · Kinshasa · Maniema · Nord-Kivu · Etúká ya Monyɛlɛ · Sud-Kivu

2005/2010[kokoma | kobɔngisa mosólo]

Provinces de la 3e république

La Constitution de 2005 (article 2) prévoit la ville de Kinsásá et 25 autres provinces. Les provinces du Kɔ́ngɔ ya Nsé (rebaptisée Kongo central), de Kinsásá, du Maniema, du Kivu ya Nola, du Kivu ya Sidi ne devraient pas voir leur limites géographiques évoluer. Les provinces du Bandundu, de l'Ekwatéli, du Kasaï-Occidental, du Kasaï-Oriental, du Katanga et Orientale devraient par contre être divisées selon les limites de leurs sous-régions et reprendre certaines des appellations de provinces établies dans les années 1960.


Tálá mpé[kokoma | kobɔngisa mosólo]

Wikipedia[kokoma | kobɔngisa mosólo]


Nkásá o libándá[kokoma | kobɔngisa mosólo]

Cartes[kokoma | kobɔngisa mosólo]


Bitúká bya Kongó-Kinsásá

Wɛlɛ ya Nsé ·Équateur ·Katanga ya Likólo ·Lomami ya Likólo  ·Wɛlɛ ya Likólo ·Ituri ·Kasaï oriental ·Kasaï ·Kinshasa ·Kongo central ·Kwango ·Kwilu ·Lomami ·Lualaba  ·Lulua ·Mai-Ndombe ·Maniema ·Mongala · Nord-Kivu ·Nord-Ubangi ·Sankuru ·Sud-Kivu · Sud-Ubangi ·Tanganyika ·Tshopo ·Tshuapa